Ideju par perfekcionismu virza konkurence. Tā pastāv ne tikai cilvēku, bet arī uzņēmumu starpā. Nebeidzama tiekšanās pēc izcilības. Būt labākajam it visā un šīs pozīcijas noturēt. Tas nav viegli, iespējams, tādēļ, ka neviens nekur nav definējis to, kas ir perfekcionisms, turklāt katrā nozarē un cilvēka uztverē tas atšķiras. Sarežģīti, jo katram pašam, balstoties uz pieredzi un redzēto, rodas priekšstats par to, kā ir izcili un kāds ir tas augstākais punkts, kas jāsasniedz, lai varētu ar lepnumu teikt – esmu labākais, mans uzņēmums ir pirmais. Tomēr vai šīs pūles un tiekšanās pēc noteikta standarta ir tas, ko mūsdienās patērētājs novērtē? It īpaši pēc iedomāta standarta, uzņēmuma noteiktām vadlīnijām par to, kas jāizdara, kā produktam vai pakalpojumam jāizskatās un kā tas jāpasniedz, lai patērētājs to uztvertu par labāko. Arī kvalitātes jautājumam šajā tēmā ir liela nozīme. Tas prasa lielus resursus gan laika, gan finansiālajā ziņā, turklāt nekādas garantijas, ka apkārtējie to novērtēs. Pašapziņai - jā, patīkami apzināties, ka esi izdarījis visu iespējamo un neiespējamo, lai parādītu labāko rezultātu. Kāds noteikti ievēros, novērtēs atzinīgi un nopirks, bet vai ar pamatojumu, ka tas tādēļ, jo perfekts? Patērētājiem šī uzņēmumu kokurence ir ļoti izdevīga, jo tiek radīts daudzveidīgs un interesants saturs, daudzveidība gan produktu, gan sniegto pakalpojumu ziņā un nereti uzņēmumi spiesti samazināt arī cenas tādēļ, lai būtu konkurētspējīgi un patērētāju uztverē veidotu to perfekto kombināciju, kas motivēs pieņemt lēmumu par pirkuma veikšanu. Bet, ja skatāmies uz pašiem patērētājiem, daļa to pieņemto lēmumu un rīcība skaidrojama ar to, ka tie tiecas pēc izcilības, izskatīties un justies tik labi, cik iespējams. Kāds apkārtējiem, kāds sev un savai pašapziņai. Mēs to nenosodām, tādi ir cilvēki. Un arī liela daļa uzņēmumu. Tie tiecas pēc perfekcionisma, kuru paši sev definē, un, ja neizdodas to sasniegt, ir vilšanās. Vilšanās, kura radusies tādēļ, ka esam paši sev noteikuši standartus, kuri nav sasniedzami vai arī kuriem neuzstādam nekādus indikatorus, kas ļaus objektīvi novērtēt, vai mērķis ir sasniegts un pēc kādiem kritērijiem tas tiks novērtēts. Ja uztversim to tā, tad perfekcionisms ir trūkums. Tas prasīs daudz enerģijas, un pastāv liels risks, ka gandarījums un atdeve nebūs tāda, kā gaidīts. Viss ir par uztveri. Ja uztversim to kā iespēju strādāt pēc labākās sirdsapziņas, īstenot idejas, sapņus, darīt to patiesi un no visas sirds, nenosodot sevi, ja kādreiz līdz galam neizdodas – tas ir īstais perfekcionisms. Tā ir tiekšanās, vēlme darīt un neapstāties. Ar darbiem iedvesmot sevi un citus. Lai pašam patīk. Lai pašam ir prieks un lepnums par paveikto. Lai nepaliek tā sajūta, ka varēja labāk. Jā, iespējams kādu rītu būs jāpieceļas nedaudz agrāk. Vai jāpaliek ilgāk darbā. Rezultāts būs. Un to apkārtējie novērtē visvairāk, vērtējot gan cilvēkus, gan uzņēmumus. To degsmi darīt un ticēt savai idejai. Arī “apedd” tika radīts un virzīts, balstoties uz ticību idejai un vēlmei darīt. Protams, konkurence būtiski ietekmē mūsu ikdienu, tomēr mēs neļaujam tai radīt mākslīgu priekšstatu par to perfekcionismu, kādu patērētāji no mums sagaida. Jo tāda nav. Ir tikai individuālas vērtības un gaume, kura katram ir sava. Mēs to pieņemam un tādēļ ik mēnesi strādājam gan pie jaunām garšām, gan esošo garšu pilnveides, nemitīgi meklējot iespējas attīstīties un pilnveidoties, lai pavisam drīz produkciju piedāvātu arī iepakojumā. Lai katram būtu no kā izvēlēties un atrast savu perfekto garšu. Našķoties veselīgi. Lai batoniņus varētu atrast visos lielākajos veikalos. Vai mūs virza perfekcionisms? Iespējams. Tomēr mēs to uztveram paškritiski un ieteiktu to darīt arī Tev. Lai pašam beigās tas sagādātu prieku un gandarījumu. Tad arī izdosies viss iecerētais, pārējais ir tikai laika jautājums.